Edīte Vēja nu ir aizgājusi pa gaismas ceļu tālāk. Mēs, Edītes skolnieki- reiki meistari un reiki meistari skolotāji, turpinot Edītes Vējas iesākto darbu, katru trešdienu 19.00 – 21.00 vadīsim reiki apli ierastajā vietā. Tā ir iespēja gan turpināt praktizēt reiki, gan iespēja iepazīties ar mums katram raksturīgo unikālo stilu. Visiem Edītes skolniekiem šis aplis ir iespēja būt kopā, nepalikt vienam ar zaudējuma sāpēm un apjukumu. Turpinās darboties arī šī, Edītes Vējas veidotā, mājas lapa. Sekojiet aktuālajai informācijai!

Paldies Tev, Edīt, ka Tu mums biji un esi!

Reiki ceļš.

Šajā pasaulē mēs esam kā skolnieki skolā. Mūsu mācību priekšmeti ir Mīlestība, Piedošana, Pacietība, Miers un vēl daudzas citas gudras lietas. Katram savas mācību stundas, mācību programma, katram savs temps, savs ceļš. Mērķis gan viens – Mīlestība, Gaisma, Dvēseles tīrība. Reiki ir viens no ceļiem, kā šīs mācības labāk un ātrāk apgūt, iet raitākā solī, apzināties savu sūtību, izprast sevi, dziedināt savu dzīvi.

Šajā sistēmā ir tradīcija – dzīva saite ar skolotāju, jo reiki nevar iemācīties, izlasot grāmatu vai noklausoties lekcijas. Jā, protams, var iet pa garīgās izaugsmes ceļu saviem spēkiem, bet visbiežāk tas būs gliemeža gaitā. Ir svarīgi atrast tik tiešām „savu” skolotāju. Tādu cilvēku, pret kuru jūti pilnīgu uzticību, sajūti mīlestības un labestības straumes no sirds uz sirdi.

Katrs māceklis caur skolotāju saņem iniciāciju (enerģētisks rituāls, kas vienlaicīgi ir spēcīgs dziedinošs seanss un palīdz atvērties varenai dziedinošās dievišķās enerģijas straumei). Reiki sistēmā ir vairākas pakāpes. Protams, kāpšana no pakāpes pakāpē nav sporta sacensības, kurš pirmais. Tas ir ļoti nopietns transformācijas process un katram norisinās savā tempā.

Dievišķā enerģija ir gudra. Tā zina, kur iet, kā, cik daudz, kādā kvalitātē un iedarbojas uz problēmas cēloni, nevis sekām. Tiek dziedināti gan gars, gan dvēsele, gan miesa. Šī enerģija ir tīra un mūsu uzdevums ir kļūt par tīru trauku šim brīnišķīgajam saturam.

Visu iepriekš minēto vērojot, kļūst skaidrs, kāpēc cilvēkos, kuri praktizē Reiki, notiek tik spēcīgas izmaiņas. Pastiprinās, kāpinās gan plusi, gan mīnusi mūsos, viss virzās uz to, lai mēs kļūtu veseli, tīri, mierīgi un laimīgi. Šie procesi ne vienmēr var norisināties bez sāpēm un asarām. Reiki praktiķus savā ziņā var saukt par drosminiekiem. Katram no mums sava „bagāža” līdzi. Citam tā „akmeņu nasta” lielāka, citam mazāka. Tomēr daudzi kavējas no tiem akmeņiem atbrīvoties. Tā sacīt, šis stāvoklis ir kaut grūts, bet zināms, pazīstams. Kas to zin, kā bez tiem akmeņiem būs – un ja nu vēl grūtāk? Mums jāatbrīvojas no visa liekā, savu laiku nodzīvojušā, lai var atnākt jaunais. Pilnā krūzē taču neko neieliesi! Tas jaunais kas atnāks veco grabažu vietā ir daudz vērtīgāks – mīlestība, iekšējais miers, harmonija. Dzīve kļūst interesanta, aizraujoša. Tas ir likumsakarīgi, jo praktizējot Reiki, cilvēks mācās pozitīvi domāt, pieņemt sevi un pasauli tādu, kāda tā ir. Daudzos paveras, atraisās slēpti talanti, paša neapjaustās spējas. Dievs mūs ir radījis kā atvērtas, garīgas būtnes. Paši vien esam sevī tos logus un durvis aizvēruši un sūdzamies, ka grūti, ka ciešam. Reiki palīdz atvērt sevi, beidzot sākt izjust harmoniju ar pasauli.

Visa pamatā ir darbs. Nekas jau nenotiek pats no sevis. Pēc iniciācijas katrs strādā individuāli. No katra uzcītības un neatlaidības ir atkarīgs, cik ātri vai lēni virzāmies uz priekšu. Ja rodas jautājumi, vienmēr var griezties pie skolotāja.

Reiki praktiķus vieno ne tikai iekšējais miers, starojošas, smaidīgas, mīlestības pilnas acis. Tā ir arī tāda īpaša „drauga pleca sajūta”. Tu vairs nekad nebūsi vientuļš – apkārt ir saprotoši draugi, uz kuriem vienmēr vari paļauties.

Protams,Reiki nav vienīgais ceļš uz gaismu. Ir vēl daudz citu. Svarīgi ir atrast savējo un nenoliegt, nenoniecināt citus ceļus. Dievs neko lieku nav radījis. Galvenais – nestāvi uz vietas, kāp uz augšu pa dzīves kāpnēm. Dažs labs jau gadiem tā stāv, paceltu kāju uz viena un tā paša pakāpiena, murminādams – es kāpšu, kāpšu..., un nekur tā arī nav ticis. Izlasītu grāmatu kalni un gudra prātošana patiesībā ir nulles vērti, ja pietrūkst prakses. Reiki ir prakse un daudziem tā der. Es parasti saviem mācekļiem iesaku „nelasīt garas lekcijas” par reiki, necensties par katru cenu pārliecināt, cik tas ir labi. Labākais piemērs un arguments esi tu pats. Cītīgi strādā ar sevi un citi pamanīs pozitīvās izmaiņas tevī. Tad citi arī paši sāks jautāt, ko tad tu īsti dari.

Ja kāds vēlas ko vairāk uzzināt par Reiki, iesaku apmeklēt „reiki apli”. Tā ir praktiķu un interesentu tikšanās, kur var aprunāties paklausīties, pavērot tos, kuri nostājušies uz reiki ceļa, iepazīties ar skolotāju. Praktiski katrs skolotājs šādas tikšanās rīko. Labāk vienreiz redzēt, izjust, nekā simtreiz dzirdēt. Turi acis, ausis vaļā un visu sapratīsi!

Pieci Reiki principi.

Mikao Usui ieviestie pieci reiki principi cilvēkam palīdz kļūt par Dievišķās enerģijas kanālu. Ar tiem var strādāt kā ar afirmācijām Reiki seansa laikā, vai veltot brīdi speciāli šim nolūkam.

Šie norādījumi ir kā ceļazīmes garīgo meklējumu ceļā.

Japāņu vārdam reiki ir vairākas nozīmes.Tas sastāv no diviem hieroglifiem : Rei un Ki. Rei nozīmē „gars”, „dvēsele”. Ki - enerģija, atmosfēra, saprāts, sirds, jūtas, noskaņa. Rioho nozīmē: metode, dziedināšana, sistēma.

Pieci Reiki principi ir tulkoti un interpretēti dažādās valodās. Saviem skolniekiem es iesaku strādāt ar šādu tekstu:

1. Jau tagad es priecājos.
2. Jau tagad es esmu mierīgs.
3. Jau tagad es pateicos par visu, ko saņemu.
4. Jau tagad es uzcītīgi un godīgi strādāju.
5. Jau tagad es esmu labestīgs, mīlu visu.

JAU TAGAD ES PRIECĀJOS. Nav iespējams vienlaicīgi priecāties un dusmoties. Prieks ir pozitīva enerģija. Tā nevar būt par daudz. Piepildot sevi ar prieku, tu sāc to izstarot un pievelc cilvēkus, kuri ļauj tavam priekam izpausties un vairoties.

Pašās dusmās nav nekā slikta. Tā ir vienkārši pazīme, ka tu centies peldēt pret notikumu patieso plūdumu. Kad atnāk dusmas, saprātīgākais ir tās atzīt, pavērot un tādējādi atbrīvoties. Tikko tu pārstāsi sevi identificēt ar emociju, uguns noplaks. Ļoti labs veids, kā tikt galā ar dusmām un citām negatīvām, šķietami nekontrolējamām emocijām ir dinamiskā meditācija.

JAU TAGAD ES ESMU MIERĪGS. Mēs uztraucamies, kad gribam būt atsevišķi no vienotā veselā, no pasaules. Mēs uztraucamies, ka viss var notikt citādi, kā esam iedomājušies, ņemot vērā tikai paši savu labumu. Kā nemiera avots ir arī bailes no pārmaiņām, nedrošība par sevi. Mums ir nosliece citos cilvēkos redzēt nevis līdzgaitniekus, draugus un biedrus, bet gan sāncenšus un pat ienaidniekus. Bieži vien aizmirstas, ka Visums ir vienots un mēs esam tā daļiņas. Viss ir tevī pašā. Apkārtējais ir mūsu spogulis. Tu vari kaut ko mainīt, tikai mainoties pats. Mēs neko nesaņemam nepelnīti. Tas, kas notiek ar tevi ir tavu domu un rīcības materializācija. Tad, kad to pieņemam, atnāk miers.

JAU TAGAD ES PATEICOS PAR VISU, KO SAŅEMU. Labais un sliktais ir mūsu dzīves sastāvdaļas. Viss ir vajadzīgs un pateicības vērts. Gan tumsa, gan gaisma, gan rūgtais, gan saldais, pēriens un mīļi glāsti. Bieži vien gribas skatīties uz savu un citu cilvēku dzīvi no ļoti šaura skatu punkta, nezinot visu, neuzticoties momentam, nevēloties pieņemt to, ko dzīve piedāvā. Apzināti novērtējot visu, kas ap mums, vai tas ir mūsu partneris vai smalks zāles stiebriņš, mēs varam atrast savu vietu šai brīnišķīgajā dzīves pasakā.

JAU TAGAD ES UZCĪTĪGI UN GODĪGI STRĀDĀJU. Šeit ir runa par to darbu, kuru neviens tavā vietā nevar izdarīt. Tas ir darbs ar sevi. Tev ir jāatrod laiku garīgai izaugsmei.

JAU TAGAD ES ESMU LABESTĪGS, MĪLU VISU. Paskaties uz pasauli ar mīlestību un pasaule ar mīlestību skatīsies uz tevi. Labestīga un mīloša attieksme pret visiem nozīmē, ka arī pats sevi tu tajā iekļauj. Piepildi ar labestību un mīlestību sevi un tev būs ko dot citiem. Lai tava mīlestība uz sevi ir tik stipra, ka tu spēj piedot jebkuram pāri darītājam.

Mikao Usui dzīvesstāsts.

Mikao Usui dzimis 1865. gada 15. augustā ciematā Gifu departamentā, kurš tolaik saucās Tanjai, bet vēlāk tika pārdēvēts par Mijama – tjo. Šajā novadā bija dzīvojušas jau 11 Mikao senču paaudzes. Usui dzimta pieder vienam no ietekmīgākajiem samuraju klaniem – Čiba. Mikao bija vēl arī brālis un māsa.

Pēc tā laika parašas Mikao Usui saņēma priviliģētu izglītību. 12 gadu vecumā viņš sāka mācīties austrumu cīņas un guva iesvētību divās sistēmās. Tas Mikao ļāva sasniegt augstu meistarību . Viņš prata vairākas valodas un labi orientējās medicīnā, teoloģijā un filosofijā. Bez tā visa Mikao Usui bija zināšanas pareģošanas mākslā, vārdošanā, fiziognomikā ,un, tāpat kā daudzi laikabiedri, viņš interesējās par „jaunajām zinātnēm”, kuras Japānā ienāca no Rietumiem.

Sasniedzis brieduma gadus, Usui kopā ar ģimeni apmetās Kioto. Šeit piedzima 2 viņa bērni. Viņš kļuva par „Rei Dzjucu Ka” biedru. Šīs budistu reliģiskās organizācijas dalībnieki pulcējās uz sanāksmēm ciematā ziemeļos no Kioto, svētā Kuramas kalna pakājē. Uz šī kalna atradās sens budistu templis Kurama-dera. Tas bija slavens ar lielu Amida Budas statuju, kā arī unikālu materiālās kultūras priekšmetu kolekciju. Templis celts 770. gadā un piederēja budistu ezotēriskai kopienai Tendai. Vēlāk, 1945. gadā uz šī tempļa bāzes radās jauna, neatkarīga budistu kopiena. Daudzus simtus gadu Kurama bija svētvieta. To apmeklēja daudzi izslavēti guru un imperatori, lai pavadītu laiku lūgšanās un meditācijās. Arī Mikao Usui daudz laika veltīja meditācijām. Viņš ļoti interesējās par singon – vienu no budisma atzariem. Ar laiku Usui kļuva par sludinātāju Tendai kopienā un pieņēma garīgo vārdu Gjoho.

Vienlaikus ar to Mikao Usui pētīja un kolekcionēja budistu rokrakstus, veltot šai nodarbei daudz laika un naudas. Viņš interesējās par dziedniecības metodēm, pirka un pētīja senus medicīnas traktātus. Mikao Usui bija draudzīgas attiecības ar pazīstamiem politiķiem, zinātniekiem, ar tādiem cilvēkiem, kuri bieži ceļoja ārpus Japānas.

Daudzus gadus Usui turpināja kolekcionēt un pētīt senus rokrakstus, aktīvi izmantojot praksē tur aprakstītās dziedniecības metodes. Nav nekāds brīnums, ka ar laiku viņš kļuva par izcilu ārstu un pieredzes bagātu meditācijas meistaru. Dziļās zināšanas budismā viņam atnesa meistara slavu.

Paliek neskaidrs jautājums, tieši kad Mikao Usui sāka nodarboties ar skolniekiem. Spriežot pēc uzraksta memoriālajā plāksnē, Skolotājs savā sistēmā sāka mācīt tikai 1922. gadā. Tomēr vairāki avoti apstiprina, ka tas noticis jau daudz agrāk. Tā piemēram, Usui sievas māsīca Mariko Sudzuki, vairākkārt stāstījusi, ka viņa pie doktora sākusi mācīties jau 1915. gadā. Turklāt ir vesela virkne liecību, ka Usui nodarbojies ar saviem skolniekiem jau 1890. gada beigās. Tiesa, nav īsti skaidrs, vai šīm nodarbībām bija meditāciju forma, vai arī doktors jau mācīja dziedināt, uzliekot rokas.

Uzrakstā uz memoriālās plāksnes stāstīts, ka reiz Mikao Usui nolēma nodoties ilgstošai meditācijai Kuramas kalnā. Daži avoti ļauj izdarīt pieņēmumu, ka uz kalna Usui pavadīja 21 dienu. Visu šo laiku viņš gavēja un izpildīja īpašus vingrinājumus, kuri pazīstami zem nosaukuma „kusju sinren”. Šie vingrinājumi palīdzēja iegrimt dziļā meditācijā. Un lūk, kad vientulības laiks jau gāja uz beigām, Mikao usui atklājās universāls dziedināšanas veids. Virs doktora galvas radās varena enerģijas straume, pateicoties tam viņš varēja pieslēgties Visuma dziedinošiem spēkiem. Tās zināšanas, kuras Skolotājs bija guvis no ezotēriskiem tekstiem, kā arī viņa personīgās garīgās atklāsmes kļuva par jaunās sistēmas, kura tika nosaukta par reiki, pamatu.

Atgriezies mājās, Usui nolēma savu mācību izmantot, lai palīdzētu cilvēkiem izdziedināties. Vispirms savu jauno metodi viņš izmēģināja uz piederīgajiem un draugiem, pēcāk savu palīdzību piedāvāja arī citiem cilvēkiem. Metode nemitīgi tika pilnveidota. Notika regulāras nodarbības Usui skolniekiem. Tas palīdzēja pilnveidot mācības garīgo pusi. Mācību darbā Mikao Usui izmantoja visdažādākās metodes, galvenokārt balstoties uz audzēkņu spējām un jūtīgumu. Agrīnākās nodarbības atšķīrās ar lielāku improvizācijas brīvību. Reizēm tika izmantotas mantras un simboli, citreiz meditācija. Un tomēr visnozīmīgākā bija un palika dziedināšanas prakse.

1922. gada aprīlī Usui pārcēlās uz Tokiju un sāka strādāt par premjerministra Peja Gotosina sekretāru. Netālu no Tokijas Skolotājs atvēra klīniku. Viņš aktīvi nodarbojās ar tiem, kuri vēlējās apgūt reiki. Tajā laikā Usui apmācīja vairāk kā 2000 cilvēku. 21 no viņiem spēja pacelties līdz skolotāja līmenim.

1923. gada 1. septembrī notika postoša zemestrīce. Tika sagrauta Tokija un liela daļa piepilsētas. Japānas galvaspilsētas centra rajoni pārvērtās drupās. Plosījās ugunsgrēki. Gāja bojā ap 140 tūkstoši cilvēku, ap 50 tūkstoši bija nopietni ievainoti. Doktors Usui un viņa skolnieki palīdzēja cietušajiem, tomēr pacientu straume bija tik liela, ka drīz vien klīnikā nepalika nevienas brīvas vietas. 1924. gada februārī Mikao Usui uzcēla vēl vienu slimnīcu Nakano, netālu no Tokijas. Skolotājs saņēma neskaitāmus ielūgumus no dažādām Japānas vietām. Cilvēki, kuri vēlējās apgūt reiki dziedinošo sistēmu, aicināja viņu atbraukt un vadīt nodarbības. Tai pasa laikā Usui par nopelniem valsts labā no imperatora saņēma apbalvojumu „Kun San To”( atzinības zīme, kaut kas līdzīgs goda doktora grādam).

Usui strādāja bez atpūtas. Gribētāju apgūt reiki sistēmu kļuva arvien vairāk. Meistars daudz ceļoja pa valsti, vadot reiki nodarbības. Tik intensīvs darbs bez atpūtas negatīvi ietekmēja viņa veselību. Drīz vien sākās problēmas ar sirdi. 1926. gada 9. martā, atrodoties Fukujamā, Japānas rietumos, kur notika viņa nodarbības, Mikao Usui mira no sirdslēkmes. Viņam bija 62 gadi.

Usui ķermenis tika kremēts. Urnu ar pelniem novietoja vienā no Tokijas tempļiem. Drīz pēc Skolotāja nāves viņa skolnieki no Tokijas reiki biedrības Saihodzi templī izveidoja memoriālu plāksni viņa piemiņai.

Tur var izlasīt, ka Usui ir apmācījis savā sistēmā vairāk kā 2000 cilvēku. Daudzi no viņa skolniekiem pēc tam atvēra savas klīnikas, izveidoja reiki skolas un biedrības. 1940. gada sākumā Japānā bija jau ne mazāk kā 40 reiki skolas. Vairumā no tām tika mācītas Mikao Usui izstrādātās metodes.

Pēc tam, kad 20. gadsimta 70. gados Havajo Takata izveidoja reiki skolu Amerikā, šī sistēma ātri izplatījās arī rietumu pasaulē.

Mikao Usui horoskops.

( Pēc grāmatas: Frank Arjava Petter- Reiki. The Legacy of Dr. Usui.)

Mikao Usui, dzimis 1865. gada 15. augustā, miris 1926. gada 9. martā.

Mikao Usui karsta vēlēšanās bija palīdzēt cilvēcei. Viņš skaidri redzēja savus dzīves mērķus un to transformāciju, kas gaidīja japāņu sabiedrību nākotnē. Viņam bija ietekmīgi draugi politikā, kuri varēja palīdzēt Usui pozitīvi ietekmēt sabiedrību. Viņam bija daudzpusīgas intereses, īpaši filozofija, reliģija, garīgās mācības un garīgā izaugsme. Viņam svarīga bija dzīve sabiedrības uzmanības centrā un jaunu ceļu atklāšana. Viņš bija neticami mērķtiecīgs un sabiedrisks, prata apburt citus cilvēkus ar savu humoru, gudrību, pievilcību. Usui patika ceļojumi, viņš interesējās par citām kultūrām. Viņam bija spēcīgs raksturs, uzņēmība, neatlaidība darbā.

Mikao Usui prata labi kontaktēties gan ar atsevišķiem cilvēkiem, gan lielām cilvēku grupām. Viņam patika strādāt grupā.

Viņš bija patiess un dzīvespriecīgs, lielisks draugs un sirsnīgs padomdevējs. Usui bija svarīgi sajust, ka ir mīlēts un atzīts. Reizēm radās nesaskaņas ģimenē.

Viņa racionālais prāts bija ass un kritisks. Usui visu izplānoja līdz visssīkākajām detaļām un izpētīja visus iespējamos aspektus. Bez tam viņam piemita rets oratora talants. Šis cilvēks ar baudu dzīvoja un radīja.

Ļoti svarīgi viņam bija uzticība, taisnīgums.

Mikao Usui viegli spēja iekustināt citus cilvēkus ar savu entuziasmu. Viņam vienmēr bija svarīga brīvība, viņš necieta ierobežojumus, piespiešanu.

Iespējams, viņa iekšienē bija konflikts starp ekspansiju un brīvību. Kad izdevās tikt tam pāri, viņš dzīvoja veselīgā entuziasmā un kārtībā. Usui bija tendence visu savu enerģiju tērēt garīgu mērķu sasniegšanai. Iespējams, viņš uzskatīja, ka intelektuāli nav tik augstā līmenī, kā gribētos.

Mikao Usui bija ļoti svarīga pašizpausme, gūt baudu no dzīves, iekvēlināt prieku un laimi savā sirdī.